Ergoterapijas mērķis ir veicināt klientu neatkarību ikdienas aktivitāšu veikšanā – pašaprūpē, darba iemaņās un brīvā laika aktivitātēs, tādējādi uzlabojot to dzīves kvalitāti.

Ergoterapijā izšķir terapeitisko pieeju, kad terapija vērsta uz zaudēto/traucēto spēju atjaunošanu un adaptīvo pieeju, kad traucējumi ir neatgriezeniski, un nepieciešama pacienta mājas vides pielāgošana, speciālas palīgierīces, īpašas stratēģijas konkrēto aktivitāšu atvieglošanai

Ergoterapijā izmantotās metodes:

1. Pozicionēšana – pareizs ķermeņa un locekļu novietojums veicina un atvieglo aktivitāšu veikšanu

2. Reālas vai imitētas aktivitātes, atkarībā no problēmjomas
• Pašaprūpes aktivitātes - ēšana, ģērbšanās, mazgāšanās, ēst gatavošana u.c.
• Brīvā laika aktivitātes - atkaliesaistīšanās agrāk nozīmīgās vai jaunās interesēs, dienas režīma strukturēšana
• Darba iemaņas

3. Vingrinājumi
• Aktīvi (veic klients) roku vingrinājumi - sīkās motorikas un manipulācijas spēju uzlabošanai, kustību apjoma un spēka palielināšanai, tūskas mazināšanai
• Pasīvi (veic terapeits) roku vingrinājumi - kustību apjoma palielināšanai, paaugstināta muskuļu tonusa mazināšanai
• Izziņas (atmiņas, koncentrēšanās u.c.) funkcijas trenēšana
• Sensorā stimulācija - jušanas traucējumu mazināšanai

4.Rokas ortožu izgatavošana/pielāgošana
Ortozes
• locītavu stabilizēšanai
• muskuļu tonusa normalizēšanai
• sāpju mazināšanai
• tūskas mazināšanai
• kustību apjoma izstrādei

5. Izglītošana
• par ergonomikas principu pielietošanu ikdienas aktivitāšu veikšanā
• par mājas vides pielāgošanu, palīgierīcēm un adaptīvām veikšanas stratēģijām